Videonovērošanas un personas datu aizsardzības prasības praksē: kas ir jāņem vērā

Videonovērošana ir kļuvusi par plaši izmantotu drošības risinājumu, jo tā palīdz fiksēt notikumus, novērst incidentus un uzlabot drošības sajūtu. Taču videonovērošana ietver personas datu apstrādi, tāpēc videonovērošanas un personas datu aizsardzības prasības ir savstarpēji cieši saistītas. Lai nodrošinātu, ka drošība objektā tiek panākta samērīgi un tiesiski, videonovērošana un personas datu aizsardzības prasības ir jāvērtē kā vienots kopums.

Izšķirošais faktors, kādēļ videonovērošanas un personas datu aizsardzības jautājumi nav savstarpēji atdalāmi, ir iespēja no videonovērošanas ieraksta tieši vai netieši atkarībā no vizuālām pazīmēm, uzvedības, pārvietošanās paradumiem vai citiem identificējošiem elementiem atpazīt fiziskas personas. Tādēļ videonovērošana tiek uzskatīta par personas datu apstrādi un uz to pilnā apjomā attiecas personas datu aizsardzības prasības. Turklāt, šis statuss nemainās arī situācijās, kad:

• netiek veidots audioieraksts;
• ieraksti netiek aktīvi skatīti un tiek izmantoti tikai izņēmuma gadījumos;
• videonovērošanas sistēmas darbojas automātiski.

Videonovērošanas ierakstos fiksētā informācija var palīdzēt personu identificēt vai padarīt identificējamu dažādos veidos. Ne visa informācija videomateriālā vienmēr uzreiz atklāj personas identitāti, taču arī šķietami neitrāli dati noteiktās situācijās sniedz identifikācijas procesam vērtīgus pavedienus. Lai objektīvi izvērtētu videonovērošanas ietekmi uz privātumu, praksē tiek nošķirti tieši un netieši identificējoši personas dati.

Tā kā videonovērošanas un personas datu aizsardzības jautājumi ir cieši saistīti, šīs drošības sistēmas ieviešana prasa ne tikai tehnisku lēmumu pieņemšanu par atbilstošākajām iekārtām un to izvietojumu, bet arī apzinātu un juridiski korektu personas datu apstrādes organizēšanu. Lai uzstādītā videonovērošanas sistēma kalpotu paredzētajam mērķim un neradītu papildu riskus, jāievēro vairāki būtiski pamatprincipi, kas nodrošina drošības, samērīguma un atklātības ievērošanu visā videonovērošanas procesā.

Videonovērošanas sistēmas drīkst ieviest tikai konkrētam, skaidri definētam un leģitīmam mērķim, piemēram:

• īpašuma aizsardzībai;
• mājas iemītnieku, darbinieku vai apmeklētāju drošības nodrošināšanai.

Videonovērošanas un personas datu aizsardzības kontekstā šim mērķim ir jābūt noteiktam jau pirms videonovērošanas uzsākšanas, un tas konsekventi jāievēro visas sistēmas darbības laikā.

Izvēlētajam videonovērošanas risinājumam jābūt samērīgam ar izvirzīto mērķi. Tas nozīmē, ka videonovērošana nedrīkst radīt nepamatotu vai pārmērīgu personas privātās dzīves uzraudzību, un kameru skaits, funkcionalitāte un izvietojums nedrīkst pārsniegt objektīvi nepieciešamo apjomu.

Drīkst fiksēt tikai tādu informāciju, kas pamatoti nepieciešama definētā mērķa sasniegšanai. Videonovērošanas kameru izvietojumu jāparedz tādu, lai:

• aptvertu tikai konkrēto īpašumu vai tā daļu;
• neietvertu citu personu īpašumus vai nejaušas personas.

Slēpts vai nepietiekami izskaidrots videonovērošanas process var palielināt konfliktu un personas datu aizsardzības pārkāpumu risku, par ko var piemērot administratīvo sodu. Šo iemeslu dēļ:

• Videonovērošanai jābūt skaidri norādītai ar informatīvām zīmēm;
• Jāsniedz informācija par datu apstrādes mērķi un pārzini (atbildīgo par personas datu apstrādi).

Ilgstoša un nepamatota videonovērošanas ierakstu glabāšana ir viena no problēmām, kas rodas, ja visi videonovērošanas un personas datu aizsardzības aspekti nav izanalizēti. Tādēļ videonovērošanas ierakstus:

• Parasti atkarībā no objekta veida un drošības riskiem dzēš laika posmā no 3 līdz 30 dienām;
• Var uzglabāt ilgāk tikai situācijās, ka konkrētais ieraksts ir nepieciešams incidenta izmeklēšanai.

Videonovērošanas dati ir jāaizsargā no nesankcionētas piekļuves. Šī principa nodrošināšanai ne tikai jānosaka precīza iekšējā kārtība, kā ieraksti tiek izmantoti, bet arī:

• jāparedz piekļuve ierakstiem vienīgi pilnvarotām personām;
• jānodrošina ierakstiem tehniskā aizsardzība, ieviešot paroles un diferencētus piekļuves līmeņus.

Videonovērošanas kameru izvietojums ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka, vai normatīvajos aktos noteiktās prasības tiek ievērotas praksē. Videonovērošanas un personas datu aizsardzības kontekstā kameru izvietojums tieši ietekmē:

• apstrādājamo datu apjomu;
• iesaistīto personu loku;
• nodrošināto privātuma pakāpi.

Pat nelielas izmaiņas kameras izvietojuma augstumā, leņķī vai redzeslauka platumā var būtiski mainīt personas datu ievākšanas apjomu un līdz ar to arī apstrādes intensitāti. Tādēļ kameru izvietojuma plānošanā vienlīdz svarīgi ir gan sistēmas tehniskie apsvērumi, gan personas datu apjoms, ko paredzēts fiksēt.

Videonovērošanas un personas datu aizsardzības kontekstā kļūdas visbiežāk rodas nevis tehnisku nepilnību dēļ, bet gan nepietiekamas plānošanas un izvērtēšanas rezultātā. Tādēļ, īstenojot videonovērošanas uzstādīšanu, ieteicams:

• Precīzi definēt aizsargājamo objektu un drošības riskus;
• Izstrādāt kameru izvietojumu, balstoties uz telpu faktiskās izmantošanas analīzi;
• Regulāri pārskatīt videonovērošanas risinājuma atbilstību aktuālajai situācijai;
• Piesaistīt sistēmas izveidē jomas speciālistus.

Šāda pieeja ļauj savlaicīgi identificēt un novērst potenciālos riskus, kurus var radīt videonovērošanas un personas datu aizsardzības prasības.

Mustang Apsardze piedāvā ne tikai profesionālu videonovērošanas sistēmu uzstādīšanu, bet arī pilnvērtīgu video apsardzi. Nodrošinām pilna cikla pieeju videonovērošanai – no risku izvērtēšanas un kameru izvietojuma plānošanas līdz sistēmas tehniskajai apkopei. Mūsu speciālisti drošības risinājumus pielāgo katra objekta specifikai, apvienojot mūsdienīgas tehnoloģijas un ilggadīgajā pieredzē uzkrātās zināšanas.